Skaidrojumi
Vienkārši skaidrojumi par eurozonas inflāciju, SPCI, ECB politiku un spēkiem, kas slēpjas aiz skaitļiem — katrs balstīts uz oficiāliem Eurostat un ECB datiem.
Inflācijas kalkulators
Aprēķiniet, cik šodien ir vērta naudas summa no pagātnes — eurozonai un katrai uzraudzītajai Eiropas valstij, pēc oficiālajiem Eurostat SPCI datiem.
Nodokļu atmaksa pēc darba Vācijā: kam pienākas nauda atpakaļ un kā to pieprasīt
Daļu gada strādājāt Vācijā? Algas nodoklis tiek ieturēts tā, it kā alga tiktu maksāta visu gadu. Kam to var atprasīt, cik tālu atpakaļ un 2026. gada piemērs.
Nodokļu atmaksa pēc darba Nīderlandē: kam pienākas nauda atpakaļ un kā to pieprasīt
Daļu gada strādājāt Nīderlandē? Algas nodoklis var būt ieturēts kā par visu gadu. Kam to var atprasīt, cik tālu atpakaļ un 2026. gada piemērs.
Kur minimālā alga Eiropā ir visvairāk vērta: euro un pirktspēja
Euro izteiksmē augstākā minimālā alga ir Luksemburgā, pirktspējas izteiksmē — Vācijā. Kā mainās 22 ES valstu secība, kad ņem vērā cenas, un ko šie skaitļi neparāda.
Pamatinflācija pret kopējo inflāciju — ko katra mēra un kāpēc tās atšķiras
Pamatinflācija neietver enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku. Eurozonā 2026. gada augustā: pamatinflācija 2,4 %, kopējā 3,2 %, bet 30 mēnešus bija otrādi.
Kāpēc elektrība maksā tik, cik maksā: merit order, tīkli un nodokļi
Mājsaimniecības kilovatstundas cena sastāv no trim daļām: enerģija un piegāde, tīkls un nodokļi. Kā merit order nosaka vairumtirgus cenu un kas atšķiras pa valstīm.
Eurozonas ienesīguma līkne — skaidrojums: ko rāda tās forma un kad tā kļuva inversa
ECB katru darba dienu aplēš eurozonas ienesīguma līkni no 3 mēnešiem līdz 30 gadiem. Kā to lasīt, kāpēc līkņu ir divas un kad AAA līkne kļuva inversa.
No Brent līdz uzpildes stacijai — kā jēlnaftas barels kļūst par benzīna litru un cik ātri tas atspoguļojas cenās
2026. gada 6. oktobrī jēlnaftas litrs pēc Brent spot cenas maksāja 70 centu, ES benzīna litrs 5. oktobrī — 2,01 €. Barela aritmētika, euro kurss, pārneses ātrums.
Vai mājokļi Eiropā ir dārgi? Mājokļu cenu un ienākumu attiecība un cenu un īres maksu attiecība — skaidrojums
Divas OECD attiecības salīdzina mājokļu cenas ar ienākumiem un īres maksu pret valsts pašas ilgtermiņa vidējo rādītāju. Ko nozīmē 100 un ko skaitļi neparāda.
Pirktspēja un reālās algas Eiropā: ko par algu var nopirkt pēc inflācijas
2019.–2024. gadā algas auga straujāk par cenām 19 valstīs no 26 un atpalika 7 valstīs. Kā mēra reālās algas un ko par to pašu naudu var nopirkt dažādās valstīs.
Stagflācija: kas tā ir un kāda ir Eiropas situācija
Vāja izaugsme un augsta inflācija vienlaikus. Pārbaudītajos ECB un SVF tekstos nav sliekšņa, tāpēc lapa 2026. gada skaitļus novieto blakus tiem.
No kā sastāv degvielas litra cena? Produkts, akcīze un PVN katrā ES valstī
Nodokļi ir 46 % no ES benzīna litra cenas un 38 % no dīzeļdegvielas. Cik liela daļa ir produktam, akcīzei un PVN katrā no 27 valstīm un cik ātri naftas cenas nonāk uzpildes stacijā.
Kas ietilpst inflācijas grozā? Kā darbojas svari un kāpēc valstis atšķiras
Inflācija tiek svērta pēc mājsaimniecību tēriņiem. Pārtika ir 15,4 % eurozonas groza un 27,4 % Rumānijas groza, tāpēc viens cenu kāpums valstis ietekmē dažādi.
Kāpēc dīzeļdegviela Eiropā ir dārgāka par benzīnu — pārstrādes rūpnīcas, imports un nodokļi
2026. gada 5. oktobrī dīzeļdegviela bija dārgāka par benzīnu 24 no 27 ES valstīm, lai gan lielākajā daļā gadu kopš 2021. gada nebija. Ko ar to kopīgu ir pārstrādes rūpnīcām, Krievijai un nodokļiem.
Kāpēc Nīderlandes inflācija svārstās vairāk nekā eurozonā
Gāzes lielais svars un mērīšanas metode, īres maksa, akcīzes un saspringts darba tirgus izskaidro Nīderlandes inflācijas plašās svārstības.
Kāpēc Portugāles inflācija seko tūristiem — un palaiž garām mājokļu cenu bumu
Portugāles saskaņotā inflācija ietver tūristu tēriņus, tāpēc viesnīcām un restorāniem ir lielāks svars. Mājokļu cenu bums rādītājā neparādās.
Kāpēc Šveices inflācija ir tik zema — un kāpēc jāvēro īres maksas
Šveices inflācija kopš 2019. gada katru mēnesi bijusi zem eurozonas. Mazs enerģijas svars, stiprs franks un stabilas veselības cenas to bremzē; īres maksas ceļ.
Kāpēc Francijas inflācija ir zemāka — un vēlāka — nekā eurozonā
Valsts noteiktais elektrības tarifs un 2022. gada cenu vairogs atlika enerģijas šoku, bet pamatinflācija palika neparasti mierīga.
Kāpēc Grieķijas inflācija pārsniedz eurozonas vidējo — un kā to ietekmē tūristi
Tūrisma veidots patēriņa grozs, strauji augoša īres maksa un apkures degviela uztur Grieķijas inflāciju virs vidējās.
Kāpēc Ungārijas inflācija tik krasi svārstās — un ko slēpj kopējais rādītājs
Ungārija no ES augstākā 26,2 % pīķa nonāca zem eurozonas vidējā. Svārstības noteica cenu ierobežojumi, forints un noturīgi augsta pakalpojumu inflācija.
Kāpēc Itālijas inflācija uzlec līdz ar enerģiju — un ātri noplok
Itālijai 2022. gadā bija lielā četrinieka augstākais pīķis, pēc tam zemākā inflācija. Gāze izraisa lēcienus, bet algu modelis neļauj tiem iesakņoties.
Kāpēc Polijas inflācija virzās pa pakāpieniem — un kāpēc pakalpojumi nosaka tās grīdu
Ārpus eurozonas Polija pati nosaka procentu likmes un daudzas enerģijas cenas. Nodokļi, cenu iesaldēšana un algas rada inflācijas lēcienus.
Kāpēc Spānijas inflācija svārstās vairāk un maina virzienu agrāk nekā eurozonā
Spānijas inflācija mainīja virzienu agrāk un svārstījās vairāk nekā eurozonā, lai gan kopš 2019. gada cenas kāpušas vienādi. Iemesls ir elektrība un nodokļi.
Kāpēc Zviedrijas inflācija svārstās vairāk nekā eurozonā — un kāpēc 2026. gada zemais punkts ir aizlienēts
Zviedrijas inflācija uzkāpa augstu, tad noslīdēja līdz Eiropas minimumam. To skaidro peldoša krona, mainīgas hipotēkas un īslaicīgi nodokļu samazinājumi.
Pārtikas inflācija un kopējā inflācija — kāpēc veikala čeks nesaskan ar SPCI rādītāju
Pārtika veido mazāk nekā piekto daļu eurozonas patēriņa groza, tās cenas svārstās daudz vairāk nekā pārējā groza cenas, un to mēra kopā ar alkoholu un tabaku. Kā lasīt pārtikas inflāciju līdzās kopējam rādītājam — un kāpēc rādītāja kritums nenozīmē, ka pārtika kļūst lētāka.
Mājokļu cenas, īres maksa un inflācija — trīs skaitļi, kurus nevajag jaukt
Mājokļu cenas eurozonā aug par aptuveni 5 % gadā, īres maksa — par mazāk nekā 3 %, un neviens no šiem skaitļiem nav tas, ko mēra kopējās inflācijas rādītājs. Ko aptver katrs skaitlis, kāpēc tie atšķiras un kāpēc SPCI neietver izmaksas, kas saistītas ar sava mājokļa īpašumu.
Kāpēc Austrijas inflācija joprojām ir augstāka nekā Vācijā
Austrija un Vācija ir līdzīgas, tomēr Austrijas inflācija gadiem ir augstāka — galvenokārt pakalpojumu un cenu noteikšanas dēļ.
Vācijas inflācija un kāpēc tā ir eurozonas etalons
Vācija ir ierastais eurozonas etalons — Bund, lielākā ekonomika un zemas inflācijas balsts. Taču pieņēmums, ka Vācija ir norma, maldina.
SPCI ātrā aplēse un galīgais rādītājs — kāpēc eurozonas inflācijas skaitlis mainās divreiz mēnesī
Eurostat katra mēneša inflāciju publicē divreiz: ātro aplēsi mēneša sākumā un galīgo rādītāju mēneša vidū. Tie ne vienmēr sakrīt.
Inflācija Slovākijā: kāpēc pakalpojumi joprojām sadārdzinās, bet pārtika kļūst lētāka
Slovākijas kopējā inflācija 2026. gadā sarūk, taču tās sastāvs ir neparasts: pārtika kļūst lētāka, pakalpojumi apsteidz eurozonu.
Kāpēc inflācija Beļģijā ir augstāka un noturīgāka nekā kaimiņvalstīs
Beļģija ir eurozonas inflācijas tabulas augšgalā. Iemesls ir institucionāls: tā ir vienīgā euro valsts, kas algas joprojām automātiski indeksē pret cenām.
10 gadu valsts obligāciju ienesīgums — un kāpēc tas eurozonā atšķiras
Deviņpadsmit valdības aizņemas vienā valūtā, bet par atšķirīgu cenu. Ko mēra 10 gadu ienesīgums, kāpēc Vācijas Bund ir etalons un ko atklāj ienesīguma starpība.
Horvātija pēc euro ieviešanas: kas patiesībā notika ar cenām
Horvātija ieviesa euro 2023. gada janvārī, baidoties no cenu noapaļošanas uz augšu. Divus gadus vēlāk dati rāda niansētāku ainu nekā virsraksti.
Kurp virzās eurozonas inflācija? Kā lasīt oficiālās prognozes
Inflācijas prognozēm ir atšķirīgi datumi un autori. Kuras ir oficiālas, kad tās atjaunina un kā tās atšķiras no tirgus vērtējuma?
Kā ECB nosaka procentu likmes — un kā lēmums nonāk līdz jūsu hipotēkai
Trīs politikas likmes, viens mērķis, sēde ik pēc sešām nedēļām. Ko ECB Padome patiesībā lemj un kādu ceļu likmes izmaiņa noiet, pirms tā parādās kredītu piedāvājumos un obligāciju ienesīgumā.
Hipotekāro kredītu likmes eurozonā: kāpēc jūsu valsts maksā vairāk (vai mazāk)
Viena ECB likme, ļoti atšķirīgi hipotēkas maksājumi. Fiksēto un mainīgo likmju dalījums, nacionālo banku tirgu īpatnības un tas, kas patiesībā izšķir likmi, ko piedāvā mājsaimniecībai Helsinkos vai Parīzē.
Viena valūta, divdesmit viens inflācijas rādītājs — kāpēc eurozonas valstis atšķiras
Visām euro valstīm ir viena nauda un viena centrālā banka, tomēr to inflācijas rādītāji var atrasties vairāku procentpunktu attālumā cits no cita. Plaisa ir strukturāla, nevis statistikas dīvainība.
Kāpēc Īrijas inflācijas rādītājs bieži atšķiras no Dublinas sajūtām
Īrijas SPCI var būt viens no mērenākajiem eurozonā, lai gan mājsaimniecības jūt dārdzību. Atšķirību rada mājokļu vieta indeksā un ļoti atvērta ekonomika.
Kāpēc Rumānijas inflācija neatkāpjas no ES reitinga augšgala
Rumānija ir ES inflācijas reitinga augšgalā. Iemesli ir vietēji: atcelti cenu griesti, nodokļu kāpums, straujš algu kāpums un noturīgs deficīts.
Kāpēc jauniešu bezdarbs Spānijā saglabājas tik noturīgi augsts
Spānijas iedzīvotāju līdz 25 gadu vecumam bezdarbs Eiropas tabulu augšgalā ir gadu desmitiem — gan uzplaukumā, gan krīzēs. Cēloņi ir strukturāli.
Bulgārija pievienojas eurozonai — ko tas nozīmē inflācijai
2026. gada 1. janvārī Bulgārija kļuva par eurozonas 21. dalībvalsti. Tā kā leva jau bija piesaistīta euro, monetārais šoks ir neliels — taču inflācijas stāstu ir vērts saprast.
Kāpēc Baltijā inflācija ir karstāka nekā Vācijā, lai gan ECB likme ir viena
Lietuvā saskaņotā inflācija turas ap 5 %, bet Vācijā tā ir zem 3 % — un tas viss notiek vienas un tās pašas centrālās bankas pakļautībā. Atšķirība ir strukturāla un ir spilgtākais ilustrējums euro problēmai "viens izmērs neder visiem".
SPCI pret PCI — kāpēc eurozonas inflāciju mēra ar citu mērauklu
Skaitlis, uz kuru tiecas ECB, ir SPCI, nevis jūsu valsts nacionālais PCI. Parasti tie virzās kopā, taču atšķirības ir reālas un dažkārt pietiekami lielas, lai tās būtu svarīgas.