Skaidrojumi
Vienkārši skaidrojumi par eirozonas inflāciju, SPCI, ECB politiku un spēkiem, kas slēpjas aiz skaitļiem — katrs balstīts uz oficiāliem Eurostat un ECB datiem.
Kāpēc Nīderlandes inflācija svārstās vairāk nekā eirozonā
Gāzes lielais svars un mērīšanas metode, īres maksa, akcīzes un saspringts darba tirgus izskaidro Nīderlandes inflācijas plašās svārstības.
Kāpēc Portugāles inflācija seko tūristiem — un palaiž garām mājokļu cenu bumu
Portugāles saskaņotā inflācija ietver tūristu tēriņus, tāpēc viesnīcām un restorāniem ir lielāks svars. Mājokļu cenu bums rādītājā neparādās.
Kāpēc Šveices inflācija ir tik zema — un kāpēc jāvēro īres maksas
Šveices inflācija kopš 2019. gada katru mēnesi bijusi zem eurozonas. Mazs enerģijas svars, stiprs franks un stabilas veselības cenas to bremzē; īres maksas ceļ.
Kāpēc Francijas inflācija ir zemāka — un vēlāka — nekā eirozonā
Valsts noteiktais elektrības tarifs un 2022. gada cenu vairogs atlika enerģijas šoku, bet pamatinflācija palika neparasti mierīga.
Kāpēc Grieķijas inflācija pārsniedz eirozonas vidējo — un kā to ietekmē tūristi
Tūrisma veidots patēriņa grozs, strauji augoša īres maksa un apkures degviela uztur Grieķijas inflāciju virs vidējās.
Kāpēc Ungārijas inflācija tik krasi svārstās — un ko slēpj kopējais rādītājs
Ungārija no ES augstākā 26,2% pīķa nonāca zem eirozonas vidējā. Svārstības noteica cenu ierobežojumi, forints un noturīgi augsta pakalpojumu inflācija.
Kāpēc Itālijas inflācija uzlec līdz ar enerģiju — un ātri noplok
Itālijai 2022. gadā bija lielā četrinieka augstākais pīķis, pēc tam zemākā inflācija. Gāze izraisa lēcienus, bet algu modelis neļauj tiem iesakņoties.
Kāpēc Polijas inflācija virzās pa pakāpieniem — un kāpēc pakalpojumi nosaka tās grīdu
Ārpus eirozonas Polija pati nosaka procentu likmes un daudzas enerģijas cenas. Nodokļi, cenu iesaldēšana un algas rada inflācijas lēcienus.
Kāpēc Spānijas inflācija svārstās vairāk un maina virzienu agrāk nekā eirozonā
Spānijas inflācija mainīja virzienu agrāk un svārstījās vairāk nekā eirozonā, lai gan kopš 2019. gada cenas kāpušas vienādi. Iemesls ir elektrība un nodokļi.
Kāpēc Zviedrijas inflācija svārstās vairāk nekā eurozonā — un kāpēc 2026. gada zemais punkts ir aizlienēts
Zviedrijas inflācija uzkāpa augstu, tad noslīdēja līdz Eiropas minimumam. To skaidro peldoša krona, mainīgas hipotēkas un īslaicīgi nodokļu samazinājumi.
Pārtikas inflācija un kopējā inflācija — kāpēc veikala čeks nesaskan ar SPCI rādītāju
Pārtika veido mazāk nekā piekto daļu eirozonas patēriņa groza, tās cenas svārstās daudz vairāk nekā pārējā groza cenas, un to mēra kopā ar alkoholu un tabaku. Kā lasīt pārtikas inflāciju līdzās kopējam rādītājam — un kāpēc rādītāja kritums nenozīmē, ka pārtika kļūst lētāka.
Mājokļu cenas, īres maksa un inflācija — trīs skaitļi, kurus nevajag jaukt
Mājokļu cenas eirozonā aug par aptuveni 5 % gadā, īres maksa — par mazāk nekā 3 %, un neviens no šiem skaitļiem nav tas, ko mēra kopējās inflācijas rādītājs. Ko aptver katrs skaitlis, kāpēc tie atšķiras un kāpēc SPCI neietver izmaksas, kas saistītas ar sava mājokļa īpašumu.
Kāpēc Austrijas inflācija joprojām ir augstāka nekā Vācijā
Austrija un Vācija ir līdzīgas, tomēr Austrijas inflācija gadiem ir augstāka — galvenokārt pakalpojumu un cenu noteikšanas dēļ.
Vācijas inflācija un kāpēc tā ir eurozonas etalons
Vācija ir ierastais eurozonas etalons — Bund, lielākā ekonomika un zemas inflācijas balsts. Taču pieņēmums, ka Vācija ir norma, maldina.
SPCI ātrā aplēse un galīgais rādītājs — kāpēc eirozonas inflācijas skaitlis mainās divreiz mēnesī
Eurostat katra mēneša inflāciju publicē divreiz: ātro aplēsi mēneša sākumā un galīgo rādītāju mēneša vidū. Tie ne vienmēr sakrīt.
Inflācija Slovākijā: kāpēc pakalpojumi joprojām sadārdzinās, bet pārtika kļūst lētāka
Slovākijas kopējā inflācija 2026. gadā sarūk, taču tās sastāvs ir neparasts: pārtika kļūst lētāka, pakalpojumi apsteidz eirozonu.
Kāpēc inflācija Beļģijā ir augstāka un noturīgāka nekā kaimiņvalstīs
Beļģija ir eirozonas inflācijas tabulas augšgalā. Iemesls ir institucionāls: tā ir vienīgā eiro valsts, kas algas joprojām automātiski indeksē pret cenām.
10 gadu valsts obligāciju ienesīgums — un kāpēc tas eirozonā atšķiras
Deviņpadsmit valdības aizņemas vienā valūtā, bet par atšķirīgu cenu. Ko mēra 10 gadu ienesīgums, kāpēc Vācijas Bund ir etalons un ko atklāj ienesīguma starpība.
Horvātija pēc eiro ieviešanas: kas patiesībā notika ar cenām
Horvātija ieviesa eiro 2023. gada janvārī, baidoties no cenu noapaļošanas uz augšu. Divus gadus vēlāk dati rāda niansētāku ainu nekā virsraksti.
Kurp virzās eurozonas inflācija? Kā lasīt oficiālās prognozes
Inflācijas prognozēm ir atšķirīgi datumi un autori. Kuras ir oficiālas, kad tās atjaunina un kā tās atšķiras no tirgus vērtējuma?
Kā ECB nosaka procentu likmes — un kā lēmums nonāk līdz jūsu hipotēkai
Trīs politikas likmes, viens mērķis, sēde ik pēc sešām nedēļām. Ko ECB Padome patiesībā lemj un kādu ceļu likmes izmaiņa noiet, pirms tā parādās kredītu piedāvājumos un obligāciju ienesīgumā.
Hipotekāro kredītu likmes eiro zonā: kāpēc jūsu valsts maksā vairāk (vai mazāk)
Viena ECB likme, ļoti atšķirīgi hipotēkas maksājumi. Fiksēto un mainīgo likmju dalījums, nacionālo banku tirgu īpatnības un tas, kas patiesībā izšķir likmi, ko piedāvā mājsaimniecībai Helsinkos vai Parīzē.
Viena valūta, divdesmit viens inflācijas rādītājs — kāpēc eiro zonas valstis atšķiras
Visām eiro valstīm ir viena nauda un viena centrālā banka, tomēr to inflācijas rādītāji var atrasties vairāku procentpunktu attālumā cits no cita. Plaisa ir strukturāla, nevis statistikas dīvainība.
Kāpēc Īrijas inflācijas rādītājs bieži atšķiras no Dublinas sajūtām
Īrijas SPCI var būt viens no mērenākajiem eirozonā, lai gan mājsaimniecības jūt dārdzību. Atšķirību rada mājokļu vieta indeksā un ļoti atvērta ekonomika.
Kāpēc Rumānijas inflācija neatkāpjas no ES reitinga augšgala
Rumānija ir ES inflācijas reitinga augšgalā. Iemesli ir vietēji: atcelti cenu griesti, nodokļu kāpums, straujš algu kāpums un noturīgs deficīts.
Kāpēc jauniešu bezdarbs Spānijā saglabājas tik noturīgi augsts
Spānijas iedzīvotāju līdz 25 gadu vecumam bezdarbs Eiropas tabulu augšgalā ir gadu desmitiem — gan uzplaukumā, gan krīzēs. Cēloņi ir strukturāli.
Bulgārija pievienojas eiro zonai — ko tas nozīmē inflācijai
2026. gada 1. janvārī Bulgārija kļuva par eiro zonas 21. dalībvalsti. Tā kā leva jau bija piesaistīta eiro, monetārais šoks ir neliels — taču inflācijas stāstu ir vērts saprast.
Kāpēc Baltijā inflācija ir karstāka nekā Vācijā, lai gan ECB likme ir viena
Lietuvā saskaņotā inflācija turas ap 5%, bet Vācijā tā ir zem 3% — un tas viss notiek vienas un tās pašas centrālās bankas pakļautībā. Atšķirība ir strukturāla un ir spilgtākais ilustrējums eiro problēmai "viens izmērs neder visiem".
SPCI pret PCI — kāpēc eurozonas inflāciju mēra ar citu mērauklu
Skaitlis, uz kuru tiecas ECB, ir SPCI, nevis jūsu valsts nacionālais PCI. Parasti tie virzās kopā, taču atšķirības ir reālas un dažkārt pietiekami lielas, lai tās būtu svarīgas.