Kurp virzās eurozonas inflācija? Kā lasīt oficiālās prognozes

Nav viena oficiāla skaitļa, kas pateiktu, kurp virzās eurozonas inflācija. Pastāv trīs nākotnes rādītāju grupas, un katrai ir savs veidotājs, publicēšanas ritms un aklās zonas. Lielāko daļu neskaidrību par „inflācijas prognozi” rada šo rādītāju jaukšana.

ECB speciālistu iespēju aplēses — pamats monetārajai politikai

Četras reizes gadā — martā, jūnijā, septembrī un decembrī — ECB un Eurosistēmas speciālisti publicē makroekonomiskās iespēju aplēses: eurozonas inflāciju un izaugsmi kārtējam gadam un nākamajiem diviem vai trim gadiem. Šos skaitļus ECB Padome ņem vērā, nosakot procentu likmes, tāpēc tie ir vistuvāk oficiālai eurozonas prognozei. Tās ir nosacītas aplēses, nevis pareģojumi: katrā kārtā tiek pieņemta tirgus gaidītā procentu likmju trajektorija un enerģijas cenas noteiktā atsauces datumā. Ja naftas cenas vai likmju gaidas strauji mainās, aplēse dažu nedēļu laikā var novecot. Lasīšanas padoms: pārskatīšana salīdzinājumā ar iepriekšējo kārtu bieži pasaka vairāk nekā pats līmenis.

Eiropas Komisijas prognozes — skats uz katru valsti

ECB sagatavo iespēju aplēses eurozonai kopumā, bet Eiropas Komisija prognozē katru dalībvalsti atsevišķi pavasara un rudens kārtās, starplaikā publicējot īsākus atjauninājumus. Ja meklējat nākamajā gadā gaidāmo inflāciju vienā konkrētā valstī, šis ir oficiālais avots. Nacionālās centrālās bankas un finanšu ministrijas arī publicē savas iekšzemes prognozes, parasti ar plašāku vietējo informāciju. Taču Komisijas kopums ir veidots pēc vienotas metodikas visām valstīm, tāpēc tas nodrošina taisnīgu salīdzināšanas pamatu.

Tirgus gaidas — cena, nevis viedoklis

Tirgi inflāciju ieceno nepārtraukti. Tādi instrumenti kā inflācijas mijmaiņas darījumi parāda, ko tirgotāji kopumā sagaida no cenām nākamajos gados, bet procentu likmju nākotnes līgumi — kādu ECB rīcības trajektoriju viņi gaida. Šie rādītāji atjaunojas katru minūti — negaidot ceturkšņa kārtu —, tomēr tās ir pozīcijas, nevis analīze: tajās patiesās gaidas savijas ar riska ierobežošanas pieprasījumu un riska prēmijām. Šīs vietnes ECB lapā redzamā procentu likmju trajektorija ir šāda veida skaitlis: tas, ko tirgus pašlaik ieceno, nevis kāda solījums.

Kāpēc prognozes turpina kļūdīties

Nesenā pieredze liek būt pieticīgiem: gandrīz visas iestādes par zemu novērtēja 2021.–2022. gada inflācijas lēcienu un pēc tam pārvērtēja tā ilgumu. Tā nav nekompetence — tāda ir uzdevuma būtība. Enerģijas satricinājumi, vienreizējas nodokļu pārmaiņas un administratīvi regulētas cenas nosaka īstermiņa inflāciju, un nevienu no tiem nevar precīzi paredzēt. Inflācijas prognozi godīgi var izmantot virziena noteikšanai: vai spiediens pieaug vai mazinās un vai starpība līdz ECB 2% mērķim sarūk?

Praktiska lasīšanas secība

Lai atbildētu uz jautājumu „kāda būs inflācija nākamgad?”, pārbaudiet avotus šādā secībā. Sāciet ar jaunāko ECB speciālistu iespēju aplēsi par eurozonas virzienu. Tad aplūkojiet Komisijas valsts prognozi savai konkrētajai valstij. Pēc tam pārbaudiet, kur tirgus cenu vērtējums atšķiras — liela plaisa starp aplēsēm un tirgus rādītājiem pati par sevi ir informācija. Visbeidzot, salīdziniet visu ar jaunākajiem faktiskajiem datiem: prognozē, kas sagatavota pirms pēdējās publikācijas, jau ir viena zināma kļūda.

Ko šī vietne dara — un ko apzināti nedara

euroflation pārpublicē oficiālo statistiku: kāda inflācija katrā valstī publicēšanas dienā ir, kā arī tirgus gaidīto procentu likmju trajektoriju. Vietne neveido savas prognozes — maza izsekotāja papildu minējums būtu troksnis, nevis signāls. Tā var uzturēt faktiskos datus precīzus, lai jebkuru citur lasītu prognozi varētu vērtēt pret skaidru etalonu.