Stagflācija: kas tā ir un kāda ir Eiropas situācija
Vāja izaugsme un augsta inflācija vienlaikus. Pārbaudītajos ECB un SVF tekstos nav sliekšņa, tāpēc lapa 2026. gada skaitļus novieto blakus tiem.
Stagflācija ir vārds, ar ko apzīmē vāju izaugsmi un augstu inflāciju vienlaikus. ECB raksta, ka vārdam „nav vienotas definīcijas”, un neviens no šai lapai pārbaudītajiem ECB un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) tekstiem nenosaka skaitlisku slieksni inflācijai, izaugsmei vai bezdarbam. Tāpēc šī lapa nelemj, vai Eiropā ir stagflācija. Tā novieto jaunākos skaitļus blakus definīcijām un 1970. gadu pieredzei un atstāj vērtējumu jums.
Eurozonas inflācija 2026. gada augustā bija 3,2 % (Eurostat ātrajā aplēsē par septembri — 3,8 %), reālais IKP otrajā ceturksnī bija par 1,2 % augstāks nekā gadu iepriekš, bet bezdarbs bija 6,4 %, kamēr gadu iepriekš — 6,3 %.
Ko šis vārds nozīmē
Šo vārdu Apakšnamā 1965. gada 17. novembrī lietoja Iain Macleod, kas ekonomikas lietu debatēs iesniedza opozīcijas grozījumu. Viņš teica, ka valstij tagad ir „sliktākais no abām pasaulēm”, „ne tikai inflācija vienā pusē vai stagnācija otrā, bet abas kopā”, un vēlāk runāja par „periodu, ko es saucu par ‚stagflāciju’” (Hansard).
Mūsdienu iestādes to apraksta ar līdzīgiem vārdiem, taču ne vienādi: ECB min stagnējošu ražošanu, SVF žurnāla Finance & Development portrets — augošu bezdarbu, bet SVF emuārs — lēnu izaugsmi.
- ECB: „‚Stagflācijai’ nav vienotas definīcijas, taču to saista ar stagnējošu ražošanu un noturīgi augstu inflāciju, kas pastāv vienlaikus” (Tautsaimniecības biļetens 4/2022). Šajā ielikumā ECB pārbaudīja, vai privātais sektors (patērētāji un profesionāli prognozētāji) gaidīja stagflācijas periodu, izmantojot trīs nosacījumus: inflācijas gaidas ir augstas vai pieaug līdz līmeņiem, kas nav saderīgi ar ECB cenu stabilitātes mērķi 2 % apmērā; ekonomikai gaidāma stagnācija vai recesija; un gaidāms, ka abi nosacījumi turpināsies vismaz divus gadus. Šiem trim nosacījumiem ECB nenoteica nekādus skaitļus, izņemot 2 % mērķi un divu gadu horizontu.
- SVF: ekonomista Roberta Gordona (Robert Gordon) portrets žurnālā Finance & Development raksturo 1970. gadu „stagflāciju” kā „vienlaicīgu gan inflācijas, gan bezdarba pieaugumu”, kas apšaubīja Filipsa līknes uzskatu, ka augstāka inflācija iet kopā ar zemāku bezdarbu (SVF, 2017). SVF emuārā runāts par „augstu inflāciju un lēnu izaugsmi, kas sekoja” 1970. gadu naftas cenu kāpumiem, „pazīstamu kā stagflācija” (SVF, 2022).
Tātad minētās sastāvdaļas ir augsta vai augoša inflācija; vāja ražošana (ECB vārdiem — stagnējoša vai recesijā esoša, SVF emuārā — lēna izaugsme) vai augošs bezdarbs (SVF 2017. gada portrets); un, ECB formulējumā, noturība. ECB mērķis ir 2 % inflācija vidējā termiņā, un tās apņemšanās to sasniegt ir simetriska. Neviens avots nenosaka, cik augsts ir augsts vai cik vājš ir vājš.
1970. gadi skaitļos
Naftas šoki 1973.–74. gadā un 1979. gadā iezīmēja 1970. gadu epizodi, lai gan inflācija jau auga pirms pirmā (ECB Mēneša biļetens, 2000. gada novembris). Arābu naftas eksportētājvalstu organizācija 1973. gada 19. oktobrī noteica naftas embargo ASV, un līdz 1974. gada janvārim naftas cena bija gandrīz četrkāršojusies, no 2,90 ASV dolāriem līdz 11,65 ASV dolāriem par barelu, kā norādīts Federālo rezervju sistēmas vēstures lapā. 1979. gadā, apmēram Irānas revolūcijas laikā, naftas cenas atkal pieauga, vairāk nekā divkāršojoties laikā no 1979. gada aprīļa līdz 1980. gada aprīlim (Federālo rezervju sistēma). Paša Fed aprakstā par šo periodu teikts, ka gan inflācija, gan bezdarbs kļuva „nepieļaujami augsti”, un to dēvē par „stagflācijas” laikmetu.
Eiropas Komisijas AMECO datubāze sniedz skaitļus piecām lielām ekonomikām:
| Ekonomika | Gads | Patēriņa cenu inflācija (%) | Reālā IKP pieaugums (%) | Bezdarbs (% no darbaspēka) |
|---|---|---|---|---|
| Vācija | 1974 | 7,0 | 0,9 | 1,8 |
| Vācija | 1975 | 5,9 | −0,9 | 3,3 |
| Vācija | 1980 | 5,4 | 1,4 | 2,7 |
| Francija | 1974 | 13,6 | 4,4 | 3,4 |
| Francija | 1975 | 11,7 | −0,9 | 4,7 |
| Francija | 1980 | 13,6 | 1,7 | 7,4 |
| Itālija | 1974 | 19,2 | 5,0 | 5,1 |
| Itālija | 1975 | 17,0 | −2,4 | 5,6 |
| Itālija | 1980 | 21,1 | 3,1 | 7,2 |
| Apvienotā Karaliste | 1974 | 16,0 | −2,5 | 3,7 |
| Apvienotā Karaliste | 1975 | 24,2 | −1,5 | 4,5 |
| Apvienotā Karaliste | 1980 | 18,0 | −2,0 | 6,8 |
| ASV | 1974 | 11,1 | −0,5 | 5,6 |
| ASV | 1975 | 9,1 | −0,2 | 8,5 |
| ASV | 1980 | 13,5 | −0,3 | 7,1 |
Reālais IKP 1975. gadā saruka visās piecās ekonomikās, bezdarbs visās piecās bija augstāks nekā 1974. gadā, bet inflācija bija no 5,9 % līdz 24,2 %. Apvienotajā Karalistē un ASV 1980. gadā ražošana saruka, bet pārējās trijās auga, un inflācija bija no 5,4 % līdz 21,1 %. Attiecībā uz 11 valstīm, kas 1999. gadā izveidoja eurozonu, ECB vidējo patēriņa cenu inflāciju 1974. gadā lēš 13,2 % apmērā, bet bezdarbu 1979. gadā — 5,7 % apmērā, pieaugot no 2,8 % 1973. gadā.
AMECO patēriņa cenu indekss ir nacionālais, inflācijas rādītāji ir euroflation aprēķins, balstoties uz to, bet Vācijas bezdarbs ir Rietumvācijas rinda. Šie skaitļi nav salīdzināmi līmenis pret līmeni ar turpmāk minētajiem saskaņotā SPCI un SDO definīcijā balstītajiem skaitļiem.
Gan ECB, gan SVF emuārs 2022. gadā uzskaitīja atšķirības no 1970. gadiem. ECB ielikumā minēta mazāka atkarība no naftas (bet lielāka atkarība no gāzes), mazāk formālas algu indeksācijas un monetārās politikas stratēģija, kas skaidrāk vērsta uz inflācijas gaidu noenkurošanu un inflācijas atgriešanu pie 2 % vidējā termiņā. SVF emuārs piebilda, ka naftas intensitāte jeb barelu skaits, kas vajadzīgs uz miljonu dolāru IKP, 1973.–74. gada cenu šoka laikā bija aptuveni 3,5 reizes augstāka nekā 2022. gadā.
Eurozona kopš 2008. gada, tie paši trīs skaitļi
Eurostat gada dati par eurozonu (21 valsts, pašreizējais sastāvs) gados, kas kopš 2008. gada izceļas: katrs gads, kad reālais IKP saruka (2009., 2012., 2013. un 2020. gads), divi augstākās inflācijas gadi (2022. un 2023. gads) un pēdējais pilnais gads.
| Eurozona | Inflācija, SPCI gada vidējā (%) | Reālais IKP, izmaiņas pret iepriekšējo gadu (%) | Bezdarbs, gada vidējais (%) |
|---|---|---|---|
| 2009 | 0,3 | −4,5 | 9,6 |
| 2012 | 2,5 | −0,9 | 11,6 |
| 2013 | 1,3 | −0,2 | 12,2 |
| 2020 | 0,3 | −6,0 | 7,9 |
| 2022 | 8,4 | 3,7 | 6,7 |
| 2023 | 5,5 | 0,4 | 6,5 |
| 2025 | 2,1 | 1,2 | 6,4 |
Šajā tabulā visus trīs kritērijus izpilda tikai 2012. gads: inflācija virs ECB 2 % mērķa (2,5 %), krītošs reālais IKP (−0,9 %) un augošs bezdarbs (no 10,3 % 2011. gadā līdz 11,6 %). Kritēriji ir šīs lapas pašas izvēle, nevis ECB vai SVF slieksņi, un cita izvēle dod citu atbildi. 2022. un 2023. gadā vidējā gada inflācija bija 8,4 % un 5,5 %, reālais IKP pieauga par 3,7 % un 0,4 %, bet bezdarbs bija 6,7 % un 6,5 %. Vai kāds no šiem gadiem ir pelnījis šo vārdu, ir vērtējums, ko iepriekš minētie avoti neizšķir.
Trīs skaitļi tagad, pa valstīm
Tabulā katram rādītājam izmantots viens periods eurozonai un tās 21 dalībvalstij: inflācija 2026. gada augustā (septembra ātrās aplēses izlaistas līdz pilnai publikācijai 16. oktobrī), reālā IKP pieaugums 2026. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu ceturksni pirms gada un bezdarbs 2026. gada augustā ar izmaiņām pret 2025. gada augustu (Īrijas septembra bezdarba rādītājs izlaists, lai katrai valstij būtu tas pats mēnesis).
| Valsts | Inflācija, SPCI, 2026. gada augusts (%) | Reālais IKP, 2026. gada 2. ceturksnis pret iepriekšējā gada (%) | Bezdarbs, 2026. gada augusts (%) | Bezdarbs, izmaiņas pret iepriekšējo gadu (procentpunkti) |
|---|---|---|---|---|
| Eurozona | 3,2 | 1,2 | 6,4 | +0,1 |
| Austrija | 2,9 | 0,8 | 6,7 | +0,7 |
| Beļģija | 4,2 | 0,5 | 5,9 | −0,2 |
| Bulgārija | 5,0 | 2,8 | 3,5 | −0,2 |
| Horvātija | 3,7 | 1,7 | 4,3 | −0,6 |
| Kipra | 5,2 | 3,3 | 4,1 | −0,1 |
| Igaunija | 1,3 | 1,8 | 8,0 | +0,8 |
| Somija | 2,4 | 1,4 | 9,9 | −0,2 |
| Francija | 2,6 | 0,5 | 8,2 | +0,4 |
| Vācija | 2,9 | 1,0 | 4,0 | +0,2 |
| Grieķija | 3,7 | 1,9 | 7,4 | −1,4 |
| Īrija | 3,4 | −0,4 | 5,0 | 0,0 |
| Itālija | 3,2 | 1,0 | 6,2 | +0,5 |
| Latvija | 3,0 | 3,4 | 7,3 | +0,1 |
| Lietuva | 5,6 | 3,9 | 6,1 | −0,8 |
| Luksemburga | 4,0 | 1,3 | 7,3 | +0,9 |
| Malta | 2,0 | 5,0 | 3,4 | +0,9 |
| Nīderlande | 2,8 | 1,8 | 4,0 | +0,1 |
| Portugāle | 3,6 | 2,6 | 5,7 | −0,2 |
| Slovākija | 3,1 | 0,9 | 5,7 | +0,3 |
| Slovēnija | 3,4 | 4,9 | 3,4 | −0,6 |
| Spānija | 4,6 | 2,6 | 10,0 | −0,5 |
Skatot katru kritēriju atsevišķi, augustā 19 no 21 valsts inflācija bija virs ECB 2 %, vienā tā bija 2,0 % un vienā zemāka. Reālais IKP bija augstāks nekā pirms gada 20 valstīs un zemāks vienā, Īrijā (−0,4 %). Bezdarbs bija augstāks nekā pirms gada 10 valstīs, nemainīgs vienā un zemāks 10 valstīs. Tabula ļauj pārbaudīt jebkuru kombināciju, ko uzskatāt par svarīgu.
Kā lasīt kolonnas:
- Inflācija ir SPCI gada pieauguma temps; valstu rangs uzskaita katru valsti. Eurozonas septembra ātrā aplēse (3,8 %) ir Eurostat agrīnā aplēse, un pilnā septembra publikācija gaidāma 2026. gada 16. oktobrī. Pamatinflācija un kopējā inflācija parāda, cik liela daļa no rādītāja ir enerģija.
- Reālais IKP ir Eurostat apjoma rinda (ķēdēti apjomi, izmaiņas pret to pašu iepriekšējā gada ceturksni, sezonāli un kalendāri izlīdzināts). Uz 2026. gada 12. oktobri Eurostat bija atzīmējis kā provizoriskus deviņus no 21 valsts rādītājiem (Beļģija, Bulgārija, Vācija, Grieķija, Spānija, Horvātija, Luksemburga, Nīderlande un Portugāle). Īrijas IKP svārstās līdzi starptautisko uzņēmumu darbībai: tās statistikas pārvalde publicē rādītājus, piemēram, Modified Final Domestic Demand un Modified Total Domestic Demand, kas, pēc tās vārdiem, „novērš globalizācijas izkropļojošo ietekmi uz IKP” (CSO), un vietnes datos (Eurostat) Īrijas IKP 2026. gada pirmajā ceturksnī bija par 13,4 % zemāks nekā pirms gada.
- Bezdarbs atbilst Starptautiskās Darba organizācijas definīcijai: 15–74 gadus veci cilvēki bez darba, kas to meklējuši pēdējo četru nedēļu laikā un varētu sākt strādāt divu nedēļu laikā, kā daļa no darbaspēka. Eurostat pamatrinda ir sezonāli izlīdzināta, izņemot to, ka Vācijai un Nīderlandei Eurostat tā vietā publicē tendences datus, bet Somijai pamatrādītājs ir tendences dati. Tabulā visām valstīm izmantota rinda, ko Eurostat reģistrē kā sezonāli izlīdzinātu (Vācijai un Nīderlandei šīs vērtības ir tendences dati); Somijai tabulā rādīti sezonāli izlīdzinātie 9,9 % pret 10,1 % pirms gada, bet tendences rinda rāda 10,3 % pret 9,9 %. Bezdarbs nav salīdzināms ar reģistrēto bezdarbu.
Ko ECB un SVF teica 2026. gada aprīlī
ECB prezidentei Kristīnei Lagardai 2026. gada 30. aprīļa preses konferencē par stagflāciju jautāja divas reizes. Viņas pirmā atbilde: „mēs uzskatām, ka ir diezgan populāri runāt par stagflāciju... mēs domājam, ka labāk to atstāt 1970. gados... Tātad mēs neattiecinām stagflāciju, šo uzkrītošo terminu, uz pašreizējiem apstākļiem, jo mēs tiešām uzskatām, ka tā ir saistīta ar 1970. gadu situāciju” (ECB stenogramma). Pēc viņas vārdiem, 1970. gados bija noturīga inflācija, ļoti augsts bezdarbs un monetārais un fiskālais ietvars, kam „nebija nekā kopīga ar to, kas mums ir pašlaik”.
SVF pētniecības direktoram 2026. gada 14. aprīlī jautāja par mācībām no 1970. gadiem, „lai izvairītos no iespējamas stagflācijas”. Viņš pats šo vārdu nelietoja. Viņš teica, ka, pat ja konflikts tajā dienā beigtos, šoks „ir salīdzināms ar 1974. gada naftas cenu šoku” no tirgus izņemtās naftas apjoma ziņā, ka pasaules ekonomika ir „tagad daudz mazāk atkarīga no naftas nekā toreiz” un ka „mācība no tā laika ir tāda, ka nevajag ļaut enerģijas šokam pārvērsties par ilgstošu inflācijas problēmu” (SVF).
Šie ir iestāžu paša izteikumi. Šī lapa nenostājas nevienā pusē.
Kā izmantot skaitļus pašiem
- Vispirms izvēlieties kritērijus. Vienkāršākie ir inflācija pret ECB 2 %, izaugsme pret nulli un bezdarbs pret pirms gada. Avoti nesniedz nevienu no šiem sliekšņiem, un cita izvēle maina atbildi.
- Skatiet ilgumu. ECB 2022. gada ielikumā tika prasīts vismaz divu gadu posms, nevis viens ceturksnis. Eurozonas lapas rāda katru rindu laika gaitā: inflācija, IKP pieaugums un bezdarbs.
- Ņemiet vērā, kas virza inflāciju. Enerģijas cenu lēciens kopējo inflāciju paaugstina vairāk nekā pamatinflāciju, un abas var stāstīt atšķirīgus stāstus.
- Atcerieties par pārskatīšanu. IKP aplēses tiek pārskatītas, kad pienāk vairāk datu, un Eurostat publicē pārskatīšanas analīzes.
Īsumā
- Stagflācijai nav vienotas vispāratzītas definīcijas, un pārbaudītie ECB un SVF teksti nesniedz skaitlisku slieksni. ECB to saista ar stagnējošu ražošanu un noturīgi augstu inflāciju; SVF publikācijas 1970. gadu epizodi raksturo kā inflāciju ar augošu bezdarbu (2017. gada Finance & Development portrets) vai ar lēnu izaugsmi (2022. gada emuārs).
- 1975. gadā reālais IKP vienlaikus saruka piecās lielās ekonomikās, kamēr inflācija bija no 5,9 % līdz 24,2 %.
- 2026. gada augustā eurozonas inflācija bija 3,2 %, reālā IKP pieaugums 2. ceturksnī 1,2 % un bezdarbs 6,4 %, ar lielām atšķirībām starp valstīm.
- ECB prezidente 2026. gada 30. aprīlī teica, ka ECB šo vārdu neattiecina uz tā laika apstākļiem. Šī lapa pati neizdara nekādu secinājumu.
Avoti: Eurostat (SPCI prc_hicp_minr un prc_hicp_ainr, reālais IKP namq_10_gdp un nama_10_gdp, bezdarbs une_rt_m un une_rt_a; eurozona EA21 un 21 dalībvalsts, iegūts 2026. gada 12. oktobrī); Eiropas Komisijas AMECO datubāze; Federālo rezervju sistēmas vēstures esejas; ECB Tautsaimniecības biļetens 4/2022, ECB Mēneša biļetens 2000. gada novembrī, ECB preses konference 2026. gada 30. aprīlī un stratēģijas paziņojums 2025. gada 30. jūnijā; SVF Finance & Development (2017. gada jūnijs), SVF emuārs (2022. gada 5. maijs) un SVF WEO preses brīfings (2026. gada 14. aprīlis); Apvienotās Karalistes parlamenta Hansard; Īrijas Centrālā statistikas pārvalde (Central Statistics Office). euroflation ir neatkarīgs izsekotājs un nav saistīts ar ECB, Eurostat, SVF vai ES. Nekas no šeit minētā nav finanšu konsultācija.