Pamatinflācija pret kopējo inflāciju — ko katra mēra un kāpēc tās atšķiras

Eurozonas inflācija 2026. gada augustā bija 3,2 %, bet pamatinflācija bija 2,4 %. Septembra ātrajā aplēsē šis pāris ir 3,8 % un 2,5 %. Vairāk nekā divus gadus pirms tam secība bija pretēja: no 2023. gada septembra līdz 2026. gada februārim pamatinflācija bija augstāka par kopējo inflāciju visos 30 mēnešos. Neviens no skaitļiem nav kļūdains. Tie atbild uz dažādiem jautājumiem, un starpība starp tiem pati par sevi ir informācija.

Divi skaitļi no viena groza

Kopējā inflācija ir saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) par visiem posteņiem: viss, kas ir grozā. Tieši pēc šī rādītāja ir noteikts ECB 2 % mērķis. ECB 2025. gada stratēģijas pārskatā teikts, ka cenu stabilitātes mērķis „ir kvantificēts kopējās inflācijas izteiksmē”.

Pamatinflācija ir tas pats indekss, no kura izņemtas visvairāk svārstīgās daļas. ECB izpratnē pamatinflācija ir SPCI bez enerģijas un pārtikas. Savā statistikā „pārtika” ietver arī alkoholu un tabaku, tāpēc ECB rādītājs (SPCIX, tā ECB dēvē SPCI bez enerģijas un pārtikas) un Eurostat „kopējais indekss bez enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas” ir viena un tā pati datu rinda. Tieši šī rinda ir pamatā pamatinflācijas skaitlim katrā šīs vietnes inflācijas lapā.

Izslēgtie posteņi 2026. gadā veido 28,0 % eurozonas groza, bet atlikusī daļa — 72,0 %. Eurostat norāda, ka enerģija un pārtika, alkohols un tabaka „veido mazāk nekā trešdaļu no eurozonas izdevumiem, taču var būtiski ietekmēt kopējo inflāciju, jo to cenas mēdz svārstīties ievērojami vairāk nekā pārējām komponentēm”. Tabulā grozs sadalīts Eurostat standarta komponentēs.

Pamatinflāciju veido pēdējās divas komponentes kopā: neenerģijas rūpniecības preces un pakalpojumi. Svari parāda, kā daļas saskan kopā; tos skaidro raksts kas ietilpst inflācijas grozā. Eurostat publicētie devumi augusta kopējā inflācijā bija šādi: pakalpojumi 1,43 procentpunkti, enerģija 1,29, neenerģijas rūpniecības preces 0,30, pārtika, alkohols un tabaka 0,22. Enerģija, kuras svars grozā ir 9,0 %, deva 1,29 no 3,2 procentpunktiem. Septembra dati ir Eurostat ātrā aplēse; pilnā septembra publikācija plānota 2026. gada 16. oktobrī.

Kāpēc centrālās bankas skatās uz pamatinflāciju

ECB pamatojums saistīts ar svārstīgumu. Tās 2018. gada pamatinflācijas analīzē skaidrots, ka naftas cenas svārstās un īstermiņā var tieši spēcīgi ietekmēt enerģijas cenas, bet gadalaikam neraksturīgi laikapstākļi var izraisīt neapstrādātas pārtikas cenu lēcienu. Pamatinflācijas rādītāji pastāv, kā raksta ECB, lai novērtētu, „kurā līmenī kopējā inflācija vidējā termiņā nostabilizēsies pēc tam, kad pārejošie faktori būs izzuduši”. Pamatinflācija ir no tiem pazīstamākā, un ECB Padome savus lēmumus par procentu likmēm pamato ar inflācijas perspektīvu un tās riskiem, ienākošajiem datiem, „pamatinflācijas dinamiku” un monetārās politikas transmisijas stiprumu.

Šī doma nav tikai eiropeiska. Apvienotās Karalistes Nacionālais statistikas birojs (Office for National Statistics, ONS) definē pamatinflācijas PCI kā PCI bez enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas, tātad tās pašas četras grupas. ASV Federālo rezervju sistēma savu 2 % mērķi nosaka kopējai PCE inflācijai un seko PCE bez pārtikas un enerģijas, kas, pēc tās vārdiem, „vēsturiski ir bijis labāks nākotnes inflācijas rādītājs”.

Datu lasītājam ir spēkā tā pati loģika. Mēnesis ar naftas cenu lēcienu kopējo inflāciju pavirza uzreiz, bet pamatinflāciju — daudz mazāk. Ja svārstīgumu mēra kā gada pārmaiņu tempa mēneša izmaiņu standartnovirzi kopš 2000. gada decembra, eurozonas kopējā inflācija svārstās par 0,35 punktiem, pamatinflācija par 0,21, bet tikai enerģija par 2,63. Pakalpojumi, kas veido 46,8 % groza, ir gandrīz tikpat stabili kā pamatinflācija (0,25 pret 0,21).

Ko pamatinflācija neparāda

Pati ECB uzskaita šī rādītāja ierobežojumus.

• Tā nav mērķa rādītājs. Centrālās bankas savus mērķus parasti formulē kopējās inflācijas izteiksmē, un pamatinflācijas rādītāji „neatspoguļo dzīves dārdzību”, 2018. gadā rakstīja ECB. Mājsaimniecības pērk enerģiju un pārtiku, tāpēc to izslēgšana nepadara tās lētākas, un ECB atzīmē, ka cilvēki biežus, no savas kabatas apmaksājamus pirkumus, piemēram, benzīnu un maizi, pamana vairāk nekā citus.
• Tā nav brīva no enerģijas. ECB 2023. gadā norādīja, ka pamatinflācija saglabājās augsta daļēji „iepriekšējo enerģijas cenu kāpumu noturīgās ietekmes uz cenām visā ekonomikā” dēļ, bet 2026. gadā — ka augstākas enerģijas cenas, kā paredzams, „pakāpeniski pāries uz pamatinflāciju un pārtikas cenu inflāciju”.
• Arī to var izkropļot. ECB minētais piemērs ir Lieldienu datums 2017. gadā, kas ietekmēja pamatinflācijas rādītāju, un apģērbu izpārdošanu laiks.
• Nav viena labākā rādītāja. ECB uzsver, ka neviens pamatinflācijas rādītājs nav pārāks visās situācijās un ka tie ir „tikai pirmais tuvinājums”.

Tāpēc ECB seko vairākiem rādītājiem, nevis vienam. SPCIXX papildus izslēdz ar ceļošanu saistītos posteņus, apģērbu un apavus; apgrieztie vidējie un svērtā mediāna ir citi rādītāji, kas balstīti uz izslēgšanu. Citi balstās uz atšķirīgu ideju: Supercore aptver SPCI posteņus, kas ir jutīgi pret ekonomikas ciklu, iekšzemes inflācija aptver posteņus ar zemu importa daļu (galvenokārt pakalpojumus), bet pastāvīgā un kopējā inflācijas komponente (Persistent and Common Component of Inflation, PCCI) ir balstīta uz modeli.

Starpība laika gaitā

Pamatinflācijai un kopējai inflācijai ir kopīgs grozs, tāpēc ilgtermiņā tās virzās kopā, bet starpība rodas no enerģijas un pārtikas. Šīs vietnes eurozonas datos kopš 2000. gada decembra kopējā inflācija bijusi augstāka par pamatinflāciju 188 no 310 mēnešiem, vienāda ar to 13 un zemāka par to 109 mēnešos. No 2001. līdz 2019. gadam mēneša rādītāji vidēji bija 1,7 % kopējai inflācijai un 1,4 % pamatinflācijai. ECB 2023. gada analīze izskaidro, kāpēc pamatinflācija vidēji ir zemāka: eurozonas izlasē enerģija un pārtika „galvenokārt bija pakļauta kāpuma triecieniem un auga straujāk nekā pārējās komponentes”.

Kopējā inflācija sasniedza maksimumu, 10,7 %, 2022. gada oktobrī šeit izmantotajā 21 valsts datu rindā (Eurostat publicētajā eurozonas rādītājā tā bija 10,6 %), kad pamatinflācija bija 5,1 %, bet enerģijas cenas bija par 41 % augstākas nekā gadu iepriekš. Pamatinflācija maksimumu sasniedza vēlāk: 5,7 % 2023. gada februārī un martā, kad enerģijas inflācija jau bija kritusies līdz 13,6 % un pēc tam līdz −0,9 %. Tad secība mainījās. No 2023. gada septembra līdz 2026. gada februārim pamatinflācija bija augstāka par kopējo inflāciju visos 30 mēnešos. Šajā posmā enerģijas cenas nekad nebija vairāk nekā par 1,9 % augstākas nekā gadu iepriekš (24 no 30 mēnešiem tās bija zemākas vai nemainīgas), kamēr pakalpojumu inflācija turējās robežās no 3,1 % līdz 4,7 %. 2026. gada martā enerģijas cenas pagriezās uz augšu (+5,1 % gada laikā), un kopējā inflācija atkal pārsniedza pamatinflāciju.

Starpība pa valstīm

Tā pati aritmētika darbojas katrā ekonomikā, tikai ar citiem svariem un citiem triecieniem. 2026. gada augustā kopējā inflācija bija augstāka par pamatinflāciju 20 no šīs vietnes 30 valstīm un zemāka par to 10 valstīs.

Tabulā parādīta valsts ar visplašāko starpību katrā virzienā un izlase no citām starp tām, tostarp Vācija, Francija, Itālija un Spānija. Tur, kur enerģijas inflācija bija zema salīdzinājumā ar pamatinflāciju, kopējā inflācija atrodas zem tās: Ungārijā enerģijas cenas pieauga par 1,6 %, kamēr pamatinflācija bija 3,8 %, bet Islandē tās samazinājās par 11,2 %, kamēr pamatinflācija bija 8,2 %. Rumānijā kopējo inflāciju velk lejup pārtika, kuras cenas gada laikā pieauga par 2,7 %, un trešā daļa groza tiek tērēta pārtikai, alkoholam un tabakai. Svari ir tikpat svarīgi kā cenu kustības: enerģija veido 8,9 % Vācijas groza un 12,2 % Polijas groza. Pilnus svarus var atrast rakstā kas ietilpst inflācijas grozā.

Kā lasīt abus rādītājus kopā

• Lasiet abus. Kopējā inflācija ir tas, uz ko mērķē ECB un ko cenas patiešām darīja. Pamatinflācija ir stabilāka no abām un pirmais ceļvedis tam, kas ir ilgstošs.
• Skatieties uz starpību pirms līmeņa. Plaša pozitīva starpība nozīmē, ka darbu veic enerģija vai pārtika, bet negatīva — ka tās notur kopējo inflāciju zemāk.
• Pārbaudiet sastāvdaļas. Katrā šīs vietnes inflācijas lapā līdzās kopējai inflācijai redzama pamatinflācija, enerģija, pārtika un pakalpojumi, gan eurozonai, gan katrai valstij, un reitings sarindo kopējās inflācijas rādītājus.
• Ņemiet vērā datu versiju. Jaunākais mēnesis ir ātrā aplēse, ko Eurostat vēlāk apstiprina vai koriģē: kā tas notiek, rāda raksts SPCI ātrā aplēse un galīgais rādītājs.

Par otru ECB darba pusi skatiet rakstu kā ECB nosaka procentu likmes, bet par vienu komponenti — rakstu pārtikas inflācija un kopējā inflācija.

Īsumā

• Kopējā inflācija ir SPCI par visiem posteņiem un ECB mērķa rādītājs. Pamatinflācija neietver enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku, kas veido 28,0 % no 2026. gada eurozonas groza.
• Pamatinflācija mēnešu griezumā mainās mazāk, tāpēc ECB to izmanto kā pirmo tuvinājumu pamattendencei. Tā nav dzīves dārdzība un nav mērķis.
• 2026. gada augustā eurozonas rādītāji bija 3,2 % (kopējā inflācija) un 2,4 % (pamatinflācija); enerģija bija +14,3 %.
• Starpība maina zīmi: pamatinflācija bija augstāka par kopējo inflāciju 30 mēnešus kopš 2023. gada septembra un atkal ir zemāka kopš 2026. gada marta.

Avots: Eurostat, SPCI gada pārmaiņu tempi (prc_hicp_minr, eurozona EA21, 2026. gada augusta galīgie dati un 2026. gada septembra ātrā aplēse) un posteņu svari (prc_hicp_iw, 2026); Eurostat euro rādītāju paziņojumi 2026. gada 17. septembrī un 2. oktobrī; ECB Economic Bulletin 4/2018 (raksts par pamatinflāciju), 5/2023 (pārskats un ietvars), 4/2026 un 6/2026; ECB stratēģijas pārskats, 2025. gada 30. jūnijs. Maksimumi, vidējie rādītāji un mēnešu skaits ir euroflation aprēķini no tām pašām datu rindām. Eurozonas rādītāji ir 21 valsts datu rinda (EA21); Eurostat oficiālais agregāts, kura sastāvs laika gaitā mainās, dažos mēnešos atšķiras par dažām desmitdaļām procentpunkta (piemēram, 2022. gada oktobrī: kopējā inflācija 10,6 % pret 10,7 %, enerģija 41,5 % pret 41,2 %). Citi avoti: ONS patēriņa cenu inflācijas biļetens par 2026. gada augustu, ASV Federālo rezervju sistēmas monetārās politikas ziņojums, 2026. gada jūlijs, ECB skaidrojums „What is inflation?”. Dati iegūti 2026. gada 12. oktobrī. euroflation ir neatkarīgs izsekotājs un nav saistīts ar ECB, Eurostat vai ES. Nekas no šeit minētā nav finanšu konsultācija.